Pāris pēdējos gadus man viens no vasaras krāsainākajiem un parasti arī visļotāk gaidītajiem pasākumiem ir Positivus. Biļete tradicionāli kabatā jau septembrī, jo pavasarī izziņotais hedlaineru saraksts man nav primārais faktors to be or not to be. Protams, lielu daļu emociju un iespaidu veido skatuves, bet festivāls tik ļoti iekritis sirdī dēļ pozitīvās atmosfēras, pozitīvajiem mirkļiem un pozitīvajiem cilvēkiem. Ok, atzīstu, ka šogad publika bij nedaudz pamainījusies ne uz to foršo pusi un apmēriem, bet agrāk vai vēlāk tā komercija jau visur pamanās ielīst un Positivus blicei tak ar maizīti gribās :) Atliek vien cerēt, ka lēnām nepārvērtīsies par Beach Party... ;P Kā teica James solists Tims Būts – „you have a lot of innocence in your festival, don’t lose it!”
Runājot par James, toreiz, festivāla pirmajā gadā, viņus nedabūju dzirdēt, jo lielāko daļu laika biju žogam otrā pusē, tirgojot ieejas biļetes. Bet šogad, no-youtubējot visus māksliniekus, James kaut kā īpaši aizķēra, un pēdējo mēnesi manā jukeboxā gandrīz tikai viņu plates vien griezās uz riņķi. Tā ka, čujs jau bija, ka pavilkšos, bet beigu beigās tā pazaudēju jumtu, ka secināju – šoreiz kaut vai tikai šīs uzstāšanās dēļ vien bija vērts braukt. Un pēc atsauksmēm no citiem pozitīvajiem – ne man vienai tā likās. Hailaits viennozīmīgi bij dziesma „Sit down”, kuras laikā n-tie skatītāju tūkstoši apsēdās dubļainajā zālītē un pēc tam visi reizē leca kājās. Pat lietus to visu nespēja sabojāt. Tāpat kā Zilā Peldbaseina tradīciju. Šoreiz gan izpalika epopeja ar baseiniņa piepildīšanu ar ūdeni, bet ideja jau paliek (un 101-in-1001 plāna 69.punkts jau daļēji izsvītrots :)
Starp citu, vēl viens no šī gada pozitīvajiem momentiem bija mūsu alternatīvā telšu pilsētiņa – zaļāka zālīte, pieklājīgāki iemītnieki, lētāka īres maksa, dzirdamības attālumā no lielās skatuves, tuvāk jūrai, vairāk vietas, kur elpot, un visi savējie. Precīzu lokācijas vietu gan labāk neizpļāpāšos, lai nākamgad nesagāžas bari :) Ir jau tādi, kas man oponēs, ka īstais baļļuks ir Merrild telšu pilsētiņā, bet tad jau laikam tur vecums vainīgs :D Nu katram savs :)
Ievērības cienīgs fakts (kas manā „cietajā diskā” nostrādājis kā pozitīvs PR) bija Nordea bankas sagādātie skaidu sēžammaisi. Man tie lieliski noderēja kā „stāvammaisi” – sakraujot četrus tādus vienā čupā, beidzot arī es varēju redzēt, kas notiek uz skatuves un nevajadzēja nevienam kāpt kukaragā :)
Toties King Charles tikmēr uzkāpa uz skatuves stalažām vairāku metru augstumā uzspēlēt giču! Savukārt, Yoavs, dienvidafrikānis ar izraēliešu, rumāņu un letiņu gēniem, publiku „paņēma” ar savu unikālo mūziku – no skata pavisam vienkāršs puika strinkšķina akustisko giču un basām kājām slēgā skaņu pults podziņas. Bet – nemācēšu detaļās paskaidrot, ar kādām tehnoloģijām viņš to panāk, bet sajūtu rada tādu, it kā viens pats reizē spēlētu gan ģitāru, gan bungas, gan taustiņus. Ja pagājušogad mans Positivus pārsteigums slash jaunatklājums bija oxfordieši Stornoway, tad šogad tā noteikti bija maģiskā rudmate Alīna Orlova no Lietuvas – pēc melodijām un balss atgādināja Cocorosie, pēc sajūtām – Sigur Ros. Nu un, protams, tad vēl klasika un pārbaudītās vērtības – pārpozitīvais Gustiņš, kas aicināja visus kopīgi Rīgā izbraukāties ar ričāgiem, un Auļi, kas sestdienas rītā tā nodeva pa bungām, ka pie skatuves zālītē sēdošo publiku ātri vien sacēla kājās.
Bet visvairāk man Pozitivusā patīk tas, ka, ejot pa festivāla teritoriju un pūlī pazaudējoties no vieniem draugiem, pēc pāris soļiem jau uzskrienu virsū citiem. Tā ir vieta, kur vismaz reizi gadā varu satikt gandrīz visus savus draugus vienkopus. Te – daži no viņiem :)
Tā ka – tiekamies Salacgrīvas priedēs arī divtūkstoš divpadsmitajā! :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru